Iepriekšējā izbrauciena pa Braslavas rajonu daļa beidzās ar to, ka pieripojām pie upes ar tilta paliekām. Tā izskatījās diezgan dziļa - līdz kaklam, ja ne vairāk. Ko nu darīt? Es pārbaudīju karti. Pa kreisi ez. Strustas, bet pa labi no mums veseli divi ezeri ar intriģējošiem nosaukumiem "pusnakts mati un pusdienlaika mati". Sanāk, ja mēs gribam apbraukt upi, jāatgriežas tālu atpakaļ, un jāvelkas apkārt šiem ezeriem vēl 20km. Šādas situācijas, plānojot izbraucienus, rodas nereti, lai arī dažādos formātos. Kā mums vēl divdesmitā gadsimta sākumā pastāstīja Alfrēds Koržibskis, "Karte nav teritorija". Te mēs bez jebkāda filozofiska zemteksta izjutām šo spēcīgo domu uz savas ādas tā, ka ielīda līdz pat aknām. Mēs esam hārdkora zaldāti un nolēmām bliezt pāri upei. Tie taču ir īsti MTB piedzīvojumi!
Tieši tajā laikā turpat blakus krastā atgriezās makšķerniece un makšķernieks. Paštukojuši mēs nolēmām, ka lūgt pārvest velosipēdu gumijas laivā ir bīstami. Vienalga pārmijām ar copmaņiem pāris vārdu, lai paskaidrotu, ka mums nav peldbikšu un mēs iesim pāri upei pa pliko.
Es ne īpaši kautrējos no kailuma. Iemesls nav gluži acīmredzams. Esmu ateists, racionālists, bet tajā pašā laikā diezgan lētticīgs cilvēks. Kad man laicīgie psihologi un filozofi saka, ka cilvēka ķermenī nav nekā tāda īpaša un kur nu vēl grēcīga, es ticu. Protams, skaidrojumam ir jābūt loģiskam un saprātīgam, humānistiskam un saskaņotam ar zinātnisko pasaules ainu. No tā tieši izriet, ka cilvēka ķermenis ir vienkārši gaļa, āda un kauli, kas iepakoti estētiskā vai ne pārāk estētiskā formā. Seksualizēt ķermeni nav obligāti. Un pat ja forma nav estētiska, ikvienam ir tiesības būt tam, kas viņš ir, jo humānismu neviens nav atcēlis.
Makšķerniece mums atbildēja, viņas ētiskais freimvorks arī pieļauj kailumu (ne tik cēliem vārdiem). Saule kļuva sarkana un uzpūtās, un gaidīt vairs nebija ko. Mēs aši novilkām drēbes, sabāzām, kurš kur varēja. Paņēmām rokās savus uzticamos alumīnija zirdziņus, šmotkas. Viens no mums nemācēja peldēt. Viņam stiept velosipēdu ūdenī līdz kaklam pāri upei ar straumi bija vienkārši reāls adrenalīna uzplūdums.
Vai straume mūs aiznesa matu ezeros? Vai arī makšķernieks mūs izzvejoja? Uzzināsiet nākamajā daļā.